Hoijas Priktai stāsts

Hoija Priktai ir vēl viena hoija, kas pilnībā atbilst apgalvojumam, ka hoijas ir viegli kopjamas! Hoija, kas ir absolūti pieticīga un pateicīga par minimālu kopšanu, būs ļoti pateicīga par netiešu gaismas daudzumu un nelielu gaisa mitrumu. 

Šī ir hoija, kas neprot dzeltināt un nomest savas lapas (lasi - "taisīt histēriju":)), ja ir nedaudz aizmirsts viņu apliet vai tieši otrādi, laistīšana gadījusies nedaudz bagātīgāka. Tikai sliktākos augšanas apstākļos - ja kopā gadās saņemt pārāk daudz mitruma, ir vēss un par maz arī gaismas - tad var parādīt arī kādu retu plankumu uz kādas no savām biezajām un skaistajām lapām, kā man gadījās pagājušajā rudenī. Es, protams, uzreiz labojos, saprotot, ka savas hoijas Priktai pieticību esmu nedaudz par daudz izmantojusi:)

Hoiju Priktai saņēmu 2023. gada 10. maijā jau kā apsakņotu vienas lapas spraudeni ar pagaru ūsiņu, bet jau pēc pāris nedēļām pārstādīju savā istabas puķu zemes uzlabotajā substrātā. Droši vien pateicoties pavasarim un arī pašai hoijai Priktai, pēc pārstādīšanas viņa labi uzsāka augšanu, nācās arī rudenī pārstādīt vēlreiz, jo hoijas lapas ir lielas, biezas un smagas, viegli apgāž mazo podiņu. Augšana lēnām turpinājās arī ziemas periodā, jo hoija auga uz austrumu puses palodzes. 2025. gada vasarā bija mēģinājums veidot ziedpumpuru, taču līdz galam ziedēšana tomēr nenotika un es hoiju Priktai pārstādīju vēlreiz, jau kārtīgā puķu podā bez noteces cauruma, ierastajā istabas puķu zemes uzlabotajā substrātā (par substrātiem lasiet šeit). Šovasar (2026. gads) pārstādīšana vairs netiek plānota, jo gribu ieraudzīt savas hoijas Priktai ziedus:)

Ja hoija Priktai aug labā apgaismojumā, lapas iegūst tumšu apmali, nedaudzās lapas šļakatas nokrāsojas rozā krāsā, un tas viss kopā izskatās ļoti skaisti. Pagājušajā vasarā ievēroju, ka brīžos, kad bija ļoti karsts, jaunās lapas izauga ļoti biezas, bet zemākā temperatūrā jaunās lapas veidojas plānākas. Taču tas arī ir tā nosacīti, jo vispār hoijas Priktai lapas pašas par sevi jau ir diezgan biezas un pati hoija Priktai ar gadiem kļūst par iespaidīga auguma hoiju.

Hoijas Priktai spraudeņi ir ļoti viegli apsakņojami un viegli aug, taču augšanas periods mijas ar atpūtas pauzēm, resp., izplaucē dažas jaunas lapas un tad nedaudz apstājas. Vasaras sezonā augšana, kā jau visām hoijām, ir straujāka, nekā ziemas periodā, taču izteikts miera periods, vismaz manai hoijai Priktai, ziemas periodā nav raksturīgs. Šobrīd, pēc 2,5 gadiem, mana hoija Priktai ir kļuvusi diezgan liela, no palodzes jau pārvietojusies uz puķu stendu, blakus plauktam ar augu lampām. Par cik gaismas daudzums ir mazāks un nav tik tiešs, kā uz austrumu puses palodzes augot, divas jaunās ziemas lapas ir izplaukušas ļoti lielas un nedaudz kruzuļotas, ko skaidroju ar pazemināto gaisa mitrumu, kas ziemā apkures sezonā mūsu istabās ir novērojams. Man šīs abas tumšās un kruzuļotās lapas ļoti, ļoti patīk:), abas gan vēl turpina nobriest, interesanti, kādas tās kļūs.  Hoija Priktai turpina strādāt arī pie nākamajām lapām un es nepacietīgi gaidu, kādu dabas brīnumu mana Priktai izveidos atkal:)

Hoija jau ir padalījusies ar vairākiem spraudeņiem, kurus esmu apsakņojusi lečuzā un audzēju pašlaistošajos podiņos.

Un noslēgumā - pirms es biju iegādājusies šo hoiju Priktai savai kolekcijai, biju nelielu aizspriedumu varā:), domāju, ka tik skaista hoija noteikti ir sarežģīta kopšanā un diez vai man izdosies. Taču mums, latviešiem, ir laba paruna - "Bailēm lielas acis!" - hoija Priktai ir viegli audzējama, un savā pieticībā ļoti dāsna, sniedzot daudz gandarījuma savam audzētājam!

Esiet droši, Jums arī patiks audzēt un kopt savu hoiju Priktai!

Lai izdodas!

Diana's Hoyas Youtube videoklipu par hoiju Priktai varat apskatīties šeit 

Iegādāties hoijas Priktai svaigu lapu mezgla griezumu varat šeit 

Attēlu galerija