Grozs
0
0,00 €
Par hoiju Caudata Sumatra
2025-07-15
Šī ir hoija, kuru es gribēju nu, ļoti, ļoti:) un jau no paša sākuma, taču pagāja gandrīz 3 mēneši, līdz es atradu audzētāju. Un tā es 2022.gada decembra beigās kļuvu par divlapu spraudenīša īpašnieci. Spraudenīša sakņošanās pašdarinātā siltumnīciņā ilga 5 nedēļas, bet līdz pirmajam dzinumiņam man nācas paciesties vēl līdz pat maija beigām, jo vēl pārstādīju nedaudz lielākā podiņā, kas atkal iebremzēja hoijas augšanu, līdz viņa atkal piepildīja jauno podiņu ar nepieciešamo daudzumu sakņu masas. Kad es beidzot ieraudzīju izplaukstam 2 pirmās mājas lapiņas un pa vidu stiepjamies garumā arī ūsiņu, mans prieks bija neizsakāms:) Pa šo laiku arī abas pamatlapas bija paaugušās lielākas, kļuvušas ārkārtīgi cietas, pat raupjas, kā smilšpapīrs. Augšana turpinājās ļoti strauji un augusta beigās jau sagaidīju pirmo mājas ziedēšanu. Un tā mans spraudenītis auga un auga un nu ir izaudzis jau par kārtīgu mātes augu, kas zied ar neizsakāmi skaistiem un smaržīgiem ziediņiem, kas man nez kāpēc atgādina mazas balerīnas dejotāju svārciņos. Ziedu smarža ir ļoti jauka, taču nav stipra, sajūtama tikai ļoti tuvu pie paša ziediņa. Katrs ziediņš zied tikai 3 dienas. Uz vecajiem ziedkātiņiem turpina veidoties jauni ziediņi atkal un atkal, tāpēc ja vēlaties baudīt hoiju ziedēšanu, tos nevajag nogriezt:)
Ja hoija aug saulainā vietā, lapas nosauļojas brūni sārtas, taču ziemā atgūst savu sūnu zaļo toni ar balti pelēcīgām šļakatām. Vasarā hoija aug uz austrumu palodzes, bet ziemā uz plaukta zem diezgan pavājas augu lampas. Hoija aug uz bambusa loka, piestiprināta ar klipšiem, jo pati vīties tā īpaši negrib, dzen taisnas, garas ūsas. Esmu redzējusi, ka šo hoiju audzē arī nokarenā formā.
Pagājušajā ziemā mana Caudata Sumatra iebremzēja savu augšanu, tāpēc nolēmu paskatīties, kas notiek ar sakņu masu, kā arī pamainīt/atjaunot substrātu. Jūnija sākumā pārstādīju no substrāta, kura pamatā puķu zeme, uz mizu mulčas substrātu (par substrātiem, kurus es izmantoju hoiju audzēšanai, lasiet manā bloga ierakstā šeit), kā arī atpakaļ plastmasas podiņā ar drenāžas caurumiem, nevis māla podiņā. Jo pārstādot sapratu iemeslu, kāpēc mans mātes augs bija iebremzējis jaunu dzinumu veidošanos un vienkārši stāvēja uz vietas. Iemesls - sakņu masa salīdzinoši neliela podiņam, kurā tas auga. Iespējams, ka kādā brīdī biju viņu pārlaistījusi un daļu saknes hoija nometa. Šobrīd jau redzu jaunas saknītes plastmasas podiņa malās, redzams, ka augs sāk apdzīvot jauno substrātu, ka augšana turpinās tālāk. Un tad jau drīz varu atkal sagaidīt arī jaunus dzinumus un ziedēšanu.
Šis piemērs ļoti labi ilustrē vienu no principiem hoiju audzēšanā - lielākajai daļai hoiju patīk, ja saknes ir ciešas, ja podiņš ir neliels, ja podiņam ir noteces iespējas liekajam ūdenim. Bet par podiņiem, kuros audzēt hoijas, un par hoiju laistīšanu citā reizē.
Vēl runājot par Caudata Sumatra - šī ir hoija, kura mīl pasauļoties rīta vai vakara saulītē, mīl siltumu, bet necieš caurvēju. Tāpēc vasarā mana hoija sauļojas uz palodzes, bet ziemā es viņu pārvietoju uz plauktu zem augu lampas. Un vasaras apstākļos un augšanas periodā viņu var arī nedaudz vairāk palaistīt un arī pamēslot.
Kopumā hoija Caudata Sumatra augšana nav ne pārāk spēcīga un ne ātra, es šo hoiju pieskaitu pie vidēja auguma un kompaktām hoijām, kas jūs priecēs ilgus gadus, neaizņemot mājās pārāk lielu vietu, bet radot sev apkārt smalku dekorativitāti. Un ziedēšanas brīdī vēl tikai pastiprinot radīto eleganci sev apkārt:)
