
Par hoiju laistīšanu
Kā es laistu savas hoijas? Kā nodrošinu savām hoijām Āzijas vai Austrālijas klimatiskos apstākļus savās mājās?
Laistīšana ir ļoti, ļoti svarīgs process hoiju audzēšanā. Runājot par hoiju laistīšanu, arī šeit nav universālas receptes, bet ir vairāki vispārēji principi, kurus es cenšos ievērot.
1) Lielai daļai hoiju patīk kārtīga salaistīšana, bet pēc tam jāļauj substrātam gandrīz izžūt, šādi nedaudz imitējot viņu dzimtenes musonu periodu maiņu ar sauso sezonu. Šo var labi panākt, ieliekot hoiju dušā. Dušošanās ar siltu ūdeni hoijām ļoti patīk. Pirms dušas es kādu brīdi hoiju nelaistu, lai ir sausa, tad kārtīgi nodušoju, un tad atkal ļauju substrātam kārtīgi pažūt. Protams, ka šī spa procedūra:) manām hoijām tiek kādas 2-3 reizes sezonā, ne vairāk, jo ir gana laikietilpīgs pasākums.
2) Ja hoija atrodas miera periodā - piemēram, aug uz palodzes un ir ziema - tad laistīšana būs nepieciešama reta un salīdzinoši neliela, un duša manām hoijām tiks tikai tad, ja nu tiešām lapas būs kļuvušas putekļainas. Un otrādi - ja hoija ir augoša (jaunas lapas, dzinumi, ziedēšana), parasti tas ir vasaras sezonā, tad ūdens patēriņš ir lielāks.
3) Ir hoijas, kurām noteikti nepatīk izžūt - t.s. mitrumprasīgās hoijas. Piemēram, hoija Meredithii GPS1105, kas nāk no Borneo salas lietusmežiem, gribēs biežāku laistīšanu. Mans mātes augs aug istabas puķu zemes maisījumā un es viņu uzturu regulāri nedaudz mitru, bet spraudenis aug priežu mizu maisījumā, kur pāris saknes pat ir aizsniegušas ūdeni otrajā glāzītē un ļoti labi šādi jūtas.
Augstāk redzamas dažas apsakņotu spraudeņu bildes, kuras parāda laistīšanas variantu vasaras periodā, kad var atļauties mitruma periodu hoijai nedaudz pagarināt. Kad ūdens būs izdzerts no ārējā podiņa, ļaušu hoijām Carnosa Crimson Queen un Merrillii substrātiem nedaudz izžūt, bet hoijai Meredithii GPS1105 un Forbesii EPC-540 atkal papildināšu, jo abas pieder pie mitrumprasīgākām hoijām. Hoijas Merrillii un sp. Sarawak pink (Latifolia) iestādītas podiņos bez ūdens noteces caurumiem, attiecīgi nav arī ārējā podiņa, kurā uzkrājas liekais ūdens, tāpēc laistīšanas reizi nosaku aptaustot substrāta virskārtu vai apskatot, kā ir mainījis krāsu substrātam pievienotais seramis (seramis izžūstot, kļūst gaišs). Hoija sp. Sarawak pink (Latifolia) šobrīd jālaista 2x biežāk nekā Merrillii, jo saknes ir vairāk un pati lapa ir lielāka, attiecīgi ūdeni patērē ātrāk.
4) Ir hoijas, kas patērē ļoti maz ūdens, kurām laistīšana ir nepieciešama salīdzinoši reta un neliela, pat neatkarīgi no tā, vai viņām ir miera periods, vai ir vasaras sezona un viņas ir augošas. Šāda hoija manā kolekcijā ir hoija sp. DMC5655B. Cik esmu pētījusi, tad viņa ir Finlaysonii grupas hoija, taču ūdeni patērē salīdzinot ar citām Finlaysonii hoijām ļoti pieticīgi. Es savu mātes augu vasaras sezonā augšanas periodā laistu 1x divās nedēļās, jo substrāts (mizu mulčas maisījums) diezgan ilgi ir pietiekami mitrs.
5) Laistīšanas daudzums un biežums ir atkarīgs arī no substrāta, kādā aug hoija. Mans hoijas Macrophylla Snow Queen mātes augs aug lielā podā substrātā, kura pamats ir istabas puķu zeme un dažādas piedevas (sk. bloga ierakstu Par substrātiem), kas ilgāk uztur mitrumu. Ar pirkstu pārbaudu subtrāta virskārtu, ja ir izžuvis - laistu, ja vēl šķiet pamitrs, pagaidu dienu vai divas. Vasaras periodā jālaista apmēram 1x nedēļā, ziemā dažkārt pat retāk - 1x 2 nedēļās, jo šī hoija mīl, ja viņai iedod nelielu pāris dienu sausuma periodu starp laistīšanām un nepatīk, ja viņu laista pārāk daudz un bieži. Savukārt, substrāts, kura pamatā priežu mizas un dažādas piedevas, vasaras periodā, kad hoijas aug, dažkārt pat jālaista 2x nedēļā.
6) Vēl hoiju laistīšanai ir svarīga vides, kurā hoija aug, temperatūra un mitruma līmenis. Vasarās, kad man gandrīz nepārtraukti ir atvērti logi, kad uz palodzes termometrs rāda +25, bet gaisa mitruma mērītājs ir tuvu pie 70 % un attiecīgi gandrīz visām hoijām ir vērojama augšana, ir hoijas, kas jālaista pat 2x nedēļā. Šim nolūkam man der pulkstenis, kuram blakus ir redzami arī abu rādītāju mērījumi.

7) Laistīšanas daudzums būs atkarīgs arī no apgaismojuma. Ja hoija aug mākslīgā apgaismojuma (augu lampas), tad viņai nav izteikts miera periods, attiecīgi arī ūdens patēriņš tad ir lielāks.
8) Poda izmērs - jo lielākā podiņā hoija aug, jo iespējams, ka ūdens patēriņš ir mazāks, jo saknītes nav piepodojušas visu podiņu, attiecīgi ūdens tiek aizturēts substrātā ilgāk. Un otrādi - ja hoija ir sākusi izteikti pieprasīt kārtējo laistīšanu, iespējams, ka hoiju ir pienācis laiks pārstādīt nedaudz lielākā podiņā.
9) Lielās hoijas laistu ar lejkannu, bet mazo podiņu laistīšanai izmantoju gumijas klizmu baloniņu, jo citādi hoiju mazuļus ir viegli pārlaistīt.
Kopsavilkumā - es piederu pie tiem audzētājiem, kam ļoti patīk palaistīt un kas vienmēr staigā ar lejkannu rokās:), taču ir hoijas, kam šāda laistīšana nu ļoti nepatīk. Un tad viņas savu attieksmi parāda ar dzeltējošām jaunajām lapiņām, kas beigās nokrīt, parāda ar savu nevēlēšanos augt, aizkaltējot jaunās ūsas vai smagākos gadījumos, ar savu sakņu nomešanu un mīkstām lapām, kas zaudējušas lapu turgoru, un tad es uzreiz labojos un laistu retāk un mazāk, un ļauju hoijai tomēr izjust savu sausuma perioda kārtējo reizi:).
Augstākminētie ieteikumi ir kā vispārīgi principi, ko es ņemu vērā laistot savas hoijas, laika gaitā uzkrājoties pieredzei manos hoiju audzēšanas apstākļos. Taču ir pieejama daudz un dažāda informācija arī citās vietnēs, Jums atliek tikai izvēlēties labāko variantu savām hoijām savos apstākļos!
Lai izdodas:)