Par pašlaistošo podiņu sistēmu hoiju audzēšanai

Kas ir pašlaistošie podiņi un kā es tos izmantoju hoiju audzēšanai? 

Šobrīd visa mana hoiju kolekcija jau aug trīs dažādos hoiju substrātos - gan istabas puķu zemes uzlabotajā substrātā, gan mizu mulčas substrātā (par šiem substrātiem lasiet bloga ierakstu šeit), gan pašlaistošajos podos minerālajā substrātā. Pirmos divus substrātus joprojām izmantoju, audzējot savas jau diezgan lielās hoijas klasiskajos puķu podos. Taču lielu daļu savas hoijas jau esmu pārstādījusi minerālajā substrātā pašlaistošajos podos. Iemesls - kolekcija ir kļuvusi gana liela, hoiju laistīšana ir kļuvusi ļoti darbietilpīga un ļoti daudz uzmanības prasoša, kā arī kolekcijā ir ienākušas dažādas grūtāk audzējamas hoijas. Pašlaistošie podiņi hoiju laistīšanas procesu padara daudz vieglāku, kā arī ir iespējams kolekciju papildināt ar prasīgākām, grūtāk audzējamām hoiju sugām un šķirnēm.

Tātad pašlaistošie podi ir tādi podi, kuriem pamatnē ir ievietota dakts (sintētiska!!! materiāla aukla) un pats pods ir ievietots vai nu otrā podiņā vai arī poda paliktnis ir pietiekami liels, lai varētu kalpot par ūdens rezervuāru. Pa dakti, kuras abi gali atrodas ūdens traukā, mitrums vienmērīgi nokļūst pamatpodiņā, kurā ir iestādīts augs. Pašlaistošajos podos esmu mēģinājusi izmantot mizu mulčas substrātu, taču man tas īsti nestrādāja, hoijas bieži mitrumu saņēma par daudz. Tāpēc šobrīd pašlaistošajiem podiem izmantoju tikai un vienīgi minerālo substrātu (lečuza, seramis, pumeks). Šādi audzētas hoijas ir grūtāk pārlaistīt (lasi, neiespējami:)), jo vienmēr var redzēt atlikušo ūdens daudzumu rezervuārā un attiecīgi papildināt, kad ir sauss, jo vēl kādas pāris dienas mitrumu uztur arī pats substrāts, un tad hoijas droši varu atstāt arī saviem palīgiem, kas pieskata manu kolekciju manu atvaļinājumu laikā.

Ir vairākas svarīgas nianses, kas jāņem vērā, ja arī izvēlaties audzēt savas hoijas pašlaistošajos podiņos.

• Visvienkāršāk ir jau mazā spraudeņa starta pozīcijā to iestādīt minerālajā substrātā, tad visas nākamās pārējas uz lielākiem podiņiem būs vieglākas. Sraudeņa apsakņošanai joprojām izmantoju vismazāko plastmasas glāzīti bez caurumiem ūdens notecei, bet nākamais podiņš jau ir maza pašdarināta pašlaistošā sistēma. Un ar trešo vai ceturto pārstādīšanu parasti arī pietiek, lai mazais hoijas augs jau nonāktu pilnvērtīgā pašlaistošajā podiņā, jo uz to brīdi jau ir uzaudzējis gan saknes, gan savu zaļo masu 

• Šādi audzējot hoiju, arī ir jāņem vērā fakts, ka hoijas nemīl pārāk lielus podus, taču audzējot pašlaistošajos podiņos, hoijas uzvedas daudz pielaidīgāk:), tomēr pakāpeniskai pārejai arī šeit vajadzētu būt, neiesaku apsakņoto spraudeni pārstādīt uzreiz lielā pašlaistošajā podā, jo tad nu būs ilga gaidīšana, kamēr ieraudzīsiet kādu augošu dzinumiņu. Šī sadaļa (hoijas pārpodošana uz nedaudz lielāku podiņu) ir tāda nedaudz laiku un darbu paņemoša, kamēr hoija uzaudzē kārtīgas saknes un lapu masu, lai varētu tikt pārstādīta pilnvērtīgā pašlaistošajā podā

• Pašlaistošajos podiņos augošas hoijas tik un tā izmanto savu privilēģiju - nedaudz paaugt un tad uz kādu brīdi apstāties un padomāt, kurā virzienā tālāk vislabāk doties:), vai turpināt audzēt galotnes dzinumu, vai tomēr jau sākt zaroties utml., šī īpatnība gan ir raksturīga katrai hoijas sugai vai šķirnei dažādi, bet to ir ļoti interesanti vērot:) 

• Protams, arī pašlaistošajos podiņos augošajām hoijām ir jācenšas iedot atbalstu, kur vīties, brīdī, kad hoija ir uzsākusi audzēt savu ūsu. Vai arī nē, ja tā ir hoija, kura labāk aug nokarenā formā, bet par hoiju augšanas īpatnībām, atkarībā no to sugas vai šķirnes, kādā citā reizē:)

• Gaisa piekļuve saknēm pašlaistošajos podiņos - šis noteikums ir ļoti svarīgs, lai vispār notiktu ūdens plūsma pa dakti uz podiņa substrātu. Ja gaisa piekļuves nebūs, ūdens cirkulācija nenotiks. Tāpēc līdz brīdim, kamēr mana hoija ir izaugusi līdz klasiskajam pašlaistošajam podam, kuram jau ir izveidota atvere ūdens papildināšanai un attiecīgi caur kuru notiek arī gaisa apmaiņa, es šo punktu nodrošinu, starp abiem podiņiem ieliekot vai nu plastmasas marķieri, vai kādu plastmasas atbalsta mietiņu 

• Kad hoija ir pārstādīta jaunajā pašlaistošajā podiņā, vairākas pirmās laistīšanas reizes veicu no podiņa augšpuses, lai dakts sistēma iestrādājas. Šādi audzējot, labi var redzēt, kuras hoijas ir kārtīgas dzērājas, bet kuras nē. Pie kam šis punkts dažādām hoijām ir atšķirīgs. Piemēram, hoija Finlaysonii sp. Nong Nooch IML 1541 ir jālaista 2 x biežāk, nekā hoija sp. DMC5655B. Un brīdī, kad hoija, kas iepriekš savu ūdens rezervuāru ir tukšojusi lēnām, bet tad pēkšņi sāk izdzert ātri, ir skaidrs, ka hoijas miera periods ir pagājis un hoija ir uzsākusi augšanu:) 

• Arī pašlaistošajos podiņos ir ļoti labi redzama hoijas sakņu sistēma, un nebūt ne visām hoijām saknes ir lielas. Ir hoijas, kuru sakņu sistēma ir tik niecīga, ka pat īsti nav saprotams, kā viņa var izaudzēt tik lielu augumu. Tāda, piemēram, ir hoijai Linearis, kura ar nelielu sakņu pušķīti izaudzējusi garus, jo garus dzinumus. Es gan noriskēju un iestādīju vairākus stādiņus kopā vienā pašlaistošajā podā, kas vizuāli izskatījās par lielu esošajai sakņu kopējai masai, bet pagaidām hoija izskatās labi un visas 5 galotnītes joprojām aktīvas, līdz ar to ir cerība, ka arī saknes rosās un aug

• Ja izlemjat pārlikt savu jau labi paaugušos hoiju no neminerālā substrāta uz minerālo substrātu un audzēt pašlaistošo podiņu sistēmā, tad iesaku drošības pēc vienmēr nodrošināties ar jauniem spraudeņiem, jo saknes būs cītīgi jānotīra no vecā, neminerālā substrāta (puķu zemes vai mizu mulčas), pretējā gadījumā ir risks, ka attīstīsies sakņu puve, ja pašlaistošajā podiņā būs abi substrātu veidi, un hoija var aiziet bojā. Substrātu veidus savā starpā var jaukt un tādos audzēt hoijas, ja ir parastie puķu podi, bet nevis klasiskie pašlaistošie podi ar daktīm, vismaz man šādi audzēt savas hoijas nav izdevies

•  Vēl - audzējot hoijas minerālā substrātā pašlaistošajā sistēmā, tās ir regulāri jāpabaro, savukārt, pašu substrātu vēlāk ir viegli izskalot no liekajiem uzkrātajiem sāļiem brīdī, kad hoija saņem savu mīļoto dušas porciju:)

Un nobeigumā - ņemot vērā to, ka mana pieredze ar hoiju audzēšanu pašlaistošajos podos vēl ir salīdzinoši neliela, paturu tiesības šo tematu ar laiku vēl papildināt kādā citā ierakstā:)

Droši ieskatieties arī manā Jūtūbkanālā Diana's Hoyas, kur parādu, kā es pārstādu divas salīdzinoši lielas hoijas - hoija sp. Germany un hoija Caudata Sumatra - uz pašlaistošo podiņu sistēmu - video pieejams šeit. Abas hoijas uz šo brīdi izskatās labi, hoija sp. Germany pat ir uzsākusi dzīt jaunu ūsu, bet hoija Caudata Sumatra gan šobrīd vēl klusē, ceru, ka nodarbojas ar jaunu sakņu audzēšanu un iedzīvošanos savā jaunajā podiņā. 

Lai izdodas!

Attēlu galerija